Ne visiem pa prātam normatīvās pedagoģijas ideja, tās izglītības programma un pedagoģiskās audzināšanas metodes. Līdz ar to tika meklētas jaunas audzināšanas teorijas un metodes, no kurām arī veidojās alternatīvā pedagoģija. Šīs izglītības teorijas pamatā saskatāmas humānpedagoģijas iezīmes, kuras galvenā pamatiezīme bija humāna audzināšana, kuras centrā tiek uzsvērts cilvēks. Daudzas jaunas alternatīvās izglītības metedoloģijas radās 19.gs. beigās un 20.gs.sākumā. Tiek meklētas un praksē pielietotas jaunas alternatīvās izglītības teorijas, kā, piem.: R.Šteinera ideja par antropozofiskās pedagoģijas pielietošanu bērna audzināšanā, M.Montesori savu darbību saista ievērojot bērna būtību un attīstību, izmantojot pašas izstrādātus didaktiskos materiālus, G.Keršenšteiners “par savas izglītības teorijas metedoloģisko pamatu [2., 85.]“ pasludinājis vērtībteoriju u.c. …
