Darbs ir veltīts jaunlaiku īpašuma reformām un ar tām saistītajām tiesību kolīzijām Latvijas teritorijā. Tajā aplūkotas zemes reformas, kas īstenotas Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Latvijas Republikas 20.–30. gadu agrārā reforma, padomju varas veiktā īpašuma nacionalizācija, kā arī īpašuma tiesību atjaunošana pēc neatkarības atjaunošanas. Tiek analizēti reformu mērķi, tiesiskie un sociālie aspekti, kā arī to ietekme uz sabiedrību un valsts attīstību. Darbs uzsver, ka īpašuma reformas vienmēr bijušas cieši saistītas ar politiskajām pārmaiņām un vienlaikus radījušas jaunas tiesiskās problēmas, kuras nācies risināt, lai nodrošinātu vēsturiskā taisnīguma un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.
