Iecere rakstīt šo romānu ir bijusi mīlestība: „Dīvainā kārtā impulss šīs grāmatas radīšanai bija mīlestība.” Rokpelnis stāsta, ka gan romāna valodu, gan sižetu ņēmis no reālās dzīves. Autoru interesē valodas procesi. Manuprāt, valoda ir viens no noteicošajiem elementiem, kas veido labu, saturisku grāmatu. Tai jābūt tādai, lai lasītājs nevarētu ne aci atraut. Tai ir jāsaplūst ar atainoto laiku un tēlu raksturiem- tā, lai ir interesanti.
Lai uzrakstītu labu lasāmmateriālu, ir jābūt gan iecerei, gan iedvesmai, gan arī sirds asinīm „jālīst” uz papīra. Nīčes doma ir, ka nav vērts lasīt to, kā radīšanā nav ielikta sirds un brīvā gara domas loģisks plūdums.…
