Mājsaimniecības darbu sadalījums Latvijas un Zviedrijas ģimenēs

Otrkārt, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība ir būtisks sieviešu nodarbinātības veicinošs faktors (Garcia-Moran, 2010). Saskaņā ar tā sauktajiem "Barselonas mērķiem" (lai novērstu šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū, 2002. gadā Barselonas samita laikā Eiropas Savienības vadītāji vienojās, ka līdz 2010. gadam būtu jānodrošina bērnu aprūpe 90 % bērnu no trīs gadu vecumam līdz obligātajam skolas vecumam un 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem (Presidency Conclusions, 2002, p.12)) uz 2011. gadu Zviedrijā bērnu dalības īpatsvars bērnu agrīnās izglītības un aprūpes iestādēs, bērniem līdz trīs gadu vecumam, bija 51%, Latvijā - 15% (Eiropas Komisija/EACEA/Eurydice/Eurostat, 2014, 65. lpp.).
Apkopojot analizētos datus, autore secina, ka darbā izvirzītā tēze, ka Latvijas sabiedrībā izteiktāk nekā Zviedrijas sabiedrībā mājsaimniecības darbi tiek dalīti pēc tradicionālā dzimumu lomu orientācijām, ir apstiprinājusies. Lielākās atšķirības valstu starpā parādās tādos mājsaimniecības darbos kā mājas uzkopšana un ēst gatavošana, sievietes Latvijā to dara biežāk nekā sievietes Zviedrijā. Mazākās atšķirības atbilžu sadalījumā ir mājsaimniecības darbos pārtikas pirkšana un veļas mazgāšana, lai gan arī šos darbus biežāk veic sievietes Latvijā nekā sievietes Zviedrijā. Izvērtējot atšķirības abu valstu mājsaimniecības darbu sadalījumā var secināt, ka Zviedrijā pastāv lielāka dzimumvienlīdzība nekā Latvijā.
…