Temperaments ir personības individuāli- psiholoģiskās īpašības, kuras nosaka bioloģiskie faktori.
Temperaments ir viens no senākajiem jēdzieniem psiholoģijā, un ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Temperamentum no latīņu valodas tulkojot nozīmē- attiecīgo daļu atbilstība.
Temperamentu nevajadzētu jaukt ar raksturu, jo tas nav viens un tas pats.
Laika gaitā ir izveidojušies trīs galvenie teorētiskie virzieni temperamentu teoriju skaidrojumam: 1) neirofizioloģiskās teorijas (saistītas ar cilvēka nervu sistēmas darbību);
2) somatotipiskās teorijas (saistītas ar ķermeņa uzbūvi);
3) humorālās teorijas (saistītas ar ķermeņa šķidrumiem).
Neirofizioloģiskās teorijas.
Šīs teorijas radās 18. gs vidū. Tomēr ievērojamākie šo teoriju pārstāvji strādāja krietni vēlāk- 20. gs sākumā un vidū. Tie ir krievu fiziologs I. Pavlovs un vācu izcelsmes angļu psihologs H. J. Aizenks…
