Ķīna ir viena no tām valstīm, kurā tāpat kā citur Rietumos filozofiskās domas ir radušās no mīta, taču filozofiskais gājums tiem ir krietni atšķirīgs. Ķīnas filozofijai raksturīga tēlaina domāšana, kur mitoloģiskais pasaules redzējums iet soli solī ar spēju iedziļināties cilvēces esības problēmās.
Viens no senākajiem un svarīgākajiem Ķīnas filozofiskās domas pieminekļiem ir „ Pārmaiņu grāmata” ( „Idzin”). Tajā apvienots teksts, kas sevī ietver senu zīlēšanas praksi. Šī grāmata ir tikai ceļš uz patiesajām filozofiskajā domā, tā iezīmē Ķīnas filozofijas atšķirīgo cilvēka un pasaules attiecībās. „ Idzin” sastāv no 64 heksagrammām. Katra no tām izteic kādu Visuma uzbūves un attīstības principu. „ Idzin” Visuma procesu skaidro kā nemitīgu situāciju maiņu ( situācija, konkrētās lietas un parādības it kā iznirst no Neesamības, lai pēc brīža iegrimtu tajā atpakaļ), kas izriet no kosmisko spēku attiecībām.
Senās Ķīnas filozofijas pamatā ir uzskats, ka visa esošā avots ir Debesis jeb Neesamība. Ķīnietis grib saskaņot savu rīcību ar Debesu un Zemes sūtīto ziņu. Viņš nevēlas vardarbīgi pretoties dabiskajai notikumu gaitai. Būtībā visa pamatā ir intuitīvais skatījums, kas liek uztvert lietas, kā veselumu. …
