Eposā ļoti labi var saskatīt to, ka labais ne vienmēr spēj uzvarēt ļauno, ka ļaunajam vienmēr ir iespēja kļūt labam un ka kopīgiem spēkiem var paveikt visu. Visas šīs atziņas ”darbojas” arī mūsdienās, tāpēc šķiet, ka mēs visi esam ar tādām pašām rakstura īpašībām kā literāro darbu varoņi. Tomēr šajā eposā galvenā doma, manuprāt, ir kas vairāk kā vienkārša cīņa starp labo un patieso un ļauno un negodīgo. „Lāčplēsī” šī cīņa ir par likteņiem – Lāčplēša, Kangara un latviešu likteņiem. Tas cīņu padara īpašu un rakstura iezīmes – nozīmīgas.…
