„Mūžīgās filosofijas (lat. Philosophia perennis) ideja postulē dalītu uzskatu kopumu, kas sevī ietver patiesības un vērtības, kas tiek uzturētas daudzās pasaules reliģijās, ieskaitot Kritietību, Islamu, Jūdaismu, Hinduismu, Budismu, Daoismu, dažādas šamanisma formas u. c.”* Šī definīcija ir ļoti vājš un nepilnīgs ieskats par to, kas tad patiesībā Mūžīgā filosofija ir, jo, lai to kaut nedaudz izsprastu, ir jāieskatās dažādu šīs filosofijas veidotāju idejas un definīcijās, kas neskatoties uz atšķirīgām niansēm kopumā tomēr saglabā vienotu ideoloģiju.
„Ir pagājuši aptuveni 25 gadsimti kopš tā brīža, kad par to, ko cilvēce mūsdienās pazīst kā Mūžīgo filosofiju, sāka rakstīt un šajā laikā tā ir atradusi dažādas izpausmes vēdu un ebreju pareģojumos, taoismā un Platona dialogos, Svētā Jāņa sprediķos un Mahajānas teoloģijā, Plotīnā un Areopagītā, starp persiešu sufistiem, viduslaiku kristiešu mistiķiem un renesancē. …
