Nedrīkst „ieslīgt” dzīves pelēcībā, ikdienā, jo savus sapņus un ieceres var īstenot tikai darbībā, nevis gudri runājot:
„Jel dodat milzeņa domu man,
Lai veldzē tā dzīvi no jauna,
Un brīvu darbību atverat,
Kas rautu no bezdarba kauna!”
Aspazijas dzeja ir viņas gribas, domu un iedvesmas kopums, kas mani ieinteresēja, jo tas ietver sevī dzīves mūžīgās aktuālās problēmas. Lasot jebkuru literāru darbu, cilvēks to cenšas izprast un analizēt. Tas viņu bagātina, jo, pirmkārt, rosina domāt. Tā tas notika arī ar mani, kaut gan jāatzīmē, ka līdz pat 11. klasei, es zināju tikai kādus trīs Aspazijas dzejoļus, no kuriem vismīļākais man bija „Pasaciņa”.
…
