-
Indonēzija
| Nr. | Chapter | Page. |
| Indonēzijas vēsture | ||
| Informācija par valsts | ||
| Galvaspilsēta | ||
| Salas | ||
| Dabas resursi | ||
| Dabas bagātības | ||
| Klimats | ||
| Valoda | ||
| Iedzīvotāji | ||
| Transports |
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Indonēzija atrodas dienvidaustrumu Āzijā. Tas ir arhipelāgs starp Indijas un Kluso okeānu, kas sastāv vairāk nekā no 17,000 salām (6,000 apdzīvotas).
Teritorija - pārsvarā piekrastes zemienes, lielāku salu vidienē ir kalni.. Indonēzija ir lielākais arhipelāgs pasaulē.
Platība: 1,919,440 km2
Lielākās pilsētas: Surabaya (2.5 milj.), Bandung (2 milj.), Medan (1.7 milj.), Semarang.
Galvaspilsēta: Džakarta
Indonēzijas galvaspilsēta: Džakartas pilsēta – atrodas Javas sala. Džakarta – mūsdienīga megapolise, viena no pilsētām Dienvidaustrumu Āzijā, kas attīstās visstraujāk. Indonēzijai ir robeža ar Malaiziju un Papua Jauno Gvineju.
Lielākās pilsētas: Surabaya, Bandung, Medan, Semarang. …
Vēsture: Indonēzijas izvietojums ir ietekmējis politisko un ekonomisko salu vēsturi. Indonēzija pakļāvās Indijas ietekmei pēc pakāpeniskas indiešu tirgotāju ieplūšanas 1.gs p.m.ē., kad varenās Hindu un Buddas impērijas sāka parādīties. 13.gs austrumu Javā radās Majapahit Hindu impērija, kas apvienoja visu, kas mūsdienās ir Indonēzija un daļu no Malaizijas pussalas, un valdīja 2 gs. 1292.gadā Marco Polo bija viens no pirmajiem (dokumentētajiem) eiropiešiem, kas spēra savu kāju uz salām. Pēc neilga laika garšvielu meklējumos ieradās portugāļi. 1509.gadā portugāļu tirdzniecības vietas bija nostiprinājušās stratēģiskā komerciālajā Malacca centrā Malaizijas pussalā, no kurienes viņi sāka kontrolēt tirdzniecības ceļus. 16.gs Indonēzijā ieradās holandieši. Viņi paplašināja savu kontroli pār visu apgabalu 17.gs., 18.gs. 1945.gada 11.augustā Sukarno (1901 – 1970 ) pasludināja Indonēzijas neatkarību no Holandes un kļuva par Indonēzijas Republikas prezidentu. Holandieši Indonēzijas suverenitāti atzina četrus gadus vēlāk.
