Kad devos uz fovisma izstādēm Latvijas Mākslas muzejā un izstāžu zālē „Arsenāls”, biju cerējis ieraudzīt ko sirreālismam vai kubismam tuvu, jo cilvēki, kas bija bijuši uz izstādēm, teica, ka darbi esot līdzīgi.
Vienīgā līdzība ar sirreālismu un kubismu, ko es saskatīju fovismā, bija mākslas novirzienam raksturīgais protesta un pretošanās gars (kubisma autori un cienītāji bija anarho-sindikātisti, labējie nacionālisti, sieviešu tiesību cīnītājas, sirreālisms protestēja pret karu un bruņošanos), lai gan fovisma protesta gars bija vairāk vests pret esošajām tradīcijām mākslā (protests pret tobrīd valdošo impresionismu), nevis politiku.
Fovisms savā laikā bija alternatīva māksla, tas, pretēji impresionismam, kur valdīja representuālisma (reālistiskas krāsas, līnijas, ēnas) tendences, izmantoja spilgtas un dziļas krāsas, asas līnijas un ēnas. …
