Visu seansa laiku es nemierīga sēdēju ērtajā kinozāles krēslā un gaidīju kādu pavērsienu, jo nepārtraukti tika aiztikta kāda aizraujoša tēma, piemēram, grūtības būt homoseksuālai zvaigznei Holivudā vai savas identitātes meklēšana, atrodoties nepārtrauktā paparaci uzraudzībā. Kā gaidīju, tā arī nesagaidīju - aizskartās tēmas bija kā nepabeigtas celtnes, kas iesāktas ar skaistu projekta plānu, taču arhitekts pēkšņi izdomājis kļūt par pavāru un celtnes būvdarbus pametis.
Tāpat kā Džona nāves iemesls filmas beigās tika atstāts skatītāja iztēles ziņā, arī galvenās atziņas filmā bija jāgūst katram pašam. …
