Jau kopš kultūras rītausmas cilvēks ir mēģinājis izpētīt, kā izvairīties no likteņa sitieniem. Grieķu literatūrā tiek vēstīts par mēģinājumiem stāties pretī negadījumiem un to, kā nelaimes piemeklētais psihiski izmainās pēc katastrofas. Var teikt, ka psihisks krīzes stāvoklis rodas tādā dzīves situācijā, kurā kāda cilvēka iepriekšējā pieredze un līdzšinējie reakciju veidi nav pietiekami, lai pārvarētu aktuālo situāciju. Tādi formulējumi kā “Es tagad esmu īgns”, “Tas mani kaitina” vienam otram cilvēkam pār lūpām nāk ļoti viegli. Iemesls tādām izpausmēm galvenokārt ir situācijas, kas ir nepatīkamas, vai citu cilvēku piezīmes, kas tiek uzskatītas par netaisnām vai pārspīlētām. Te var būt runa par noraidītu lūgumu, par tramvaju, kas kavējas, vai pārāk lielu rēķinu par automašīnas remontu, par darba zaudēšanu un līdzīgiem gadījumiem. …
