Skolas bibliotēkas datu apstrādes un glabāšanas sistēma

Sauleskalna vidusskolas bibliotēkai ir nepieciešama datu bāze. Vidusskolā mācās vairāk nekā 500 skolēnu. Problēmapgabals ir bibliotēkas literatūras uzskaites sistēma. Jebkurā bibliotēkā eksistē kaut kāda grāmatu uzskaites sistēma, vairākos gadījumos tā ir vienkārša kartotēka. Prasības pret šo uzskaites sistēmu nav īpaši stingras, tomēr šai sistēmai ir jānodrošina vismaz sekojošas informācijas apstrāde (informācijas glabāšana, informācijas meklēšana un tml.):
1.informācija par bibliotēkā esošo literatūru (grāmata, periodiskais izdevums, kuru vismaz teorētiski ir iespējams dabūt bibliotēkā. Teorētiski nozīme to, ka konkrētais literatūras eksemplārs ir reģistrēts bibliotēkā, bet pašlaik ir izsniegts);
2.informācija par bibliotēkas lietotājiem (persona, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus).
Tas nozīmē, ka literatūras uzskaites sistēma satur vismaz divus lielus datu krātuves, kas ir paredzētas sekojošas informācijas glabāšanai: informācija par literatūru un informācija par bibliotēkas lietotājiem. Šīs datu krātuves vairākos gadījumos ir organizētas pēc sekojoša principa: literatūras eksemplāram (grāmatai) un katram bibliotēkas lietotājam ir izveidota atsevišķa kartiņa, kas satur informāciju par literatūru vai par lietotāju. Visas šīs kartiņas tiek uzglabātas speciālos skapjos. Kartiņu skaits ir atkarīgs no bibliotēkā esošās literatūras daudzuma un bibliotēkas lietotāju skaita. Uzturot šāda tipa uzskaites sistēmu, parādās risks, ka literatūras vai bibliotēku lietotāju skaitam pieaugot, šis sistēmas izmantošana kļūst pārāk darbietilpīga (vajadzīgs diezgan liels laiks, lai atrastu nepieciešamo informāciju) un dārga (vajadzēs uzturēt vairākas kartiņas, kartiņu glabāšanai būs vajadzīgi vairāki skapji).
Datu bāzē ir jābūt iespējai glabāt informāciju par lasītājiem, grāmatām, periodiku, autoriem un izdevniecībām, kā arī par to atrašanās vietām un piederību kādai konkrētai sadaļai. Jābūt pieejamai informācijai par to kad un kāda literatūra konkrētajam lasītājam ir izsniegta. Ir jābūt iespējai atlasīt un izdrukāt informāciju tikai par noteiktu klasi. Jābūt iespējai meklēt literatūru pēc nosaukuma, autora, izdevniecības, žanra, noskaidrot vai šīs literatūras eksemplārs šobrīd ir pieejams. Ienākot jaunām grāmatām un periodikai tā ir jāreģistrē, tāpat jāreģistrē arī jaunie lietotāji, kuriem pēc reģistrācijas tiek izsniegta sava lasītāja kartiņa.
Jebkurā bibliotēkā ir kāda noteikta literatūras uzskaites sistēma, kā arī lasītāju, jeb bibliotēkas lietotāju uzskaites sistēma. Šīs sistēmas galvenās funkcijas ir informācijas glabāšana, informācijas meklēšana un tml. Sistēmas dažādās bibliotēkās var būt dažādas, bet galvenās prasības un funkcijas būtiski nemainās.
1.informācija par literatūru(grāmatām, periodiku), kas ir pieejama bibliotēkā.
2.informācija par lasītājiem (personām, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus).
Tas nozīmē, ka bibliotēka satur vismaz divas lielas datu krātuves, kas ir paredzētas sekojošas informācijas glabāšanai: informācija par literatūru un informācija par bibliotēkas lietotājiem. Šīs datu krātuves vairākos gadījumos ir organizētas pēc sekojoša principa: katrai grāmatai (periodiskajam izdevumam) un katram bibliotēkas lietotājam ir izveidota atsevišķa kartiņa, kas satur informāciju par grāmatu (periodiku) vai par lietotāju (skat. 1.att). Visas šīs kartiņas tiek uzglabātas speciālos skapjos. Kartiņu skaits ir atkarīgs no bibliotēkā esošo grāmatu un bibliotēkas lietotāju skaita. Uzturot šāda tipa uzskaites sistēmu, parādās risks, ka grāmatu vai bibliotēku lietotāju skaitam pieaugot, šis sistēmas izmantošana kļūst pārāk darbietilpīga (vajadzīgs diezgan liels laiks, lai atrastu nepieciešamo informāciju) un dārga (vajadzēs uzturēt vairākas kartiņas, kartiņu glabāšanai būs vajadzīgi vairāki skapji). Turklāt, nepieciešams glabāt informāciju arī par izdevniecībām, literatūras atrašanās vietu bibliotēkā, piederību kādam noteiktam žanram.…