Mācīšanās traucējumi ir viena no tām izglītības un attīstības jomām, kurā ārēji līdzīgas grūtības var rasties ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ, tādēļ bērna problēmu nedrīkst automātiski skaidrot ar slinkumu, nevēlēšanos mācīties vai nepietiekamu centību. Skolēns var būt zinātkārs, ar labām vispārējām spējām un izteiktām stiprajām pusēm, taču viņam var būt noturīgas grūtības lasīšanā, rakstīšanā, pareizrakstībā, matemātikā, valodas informācijas apstrādē vai citos mācīšanās procesos. Šādos gadījumos atkārtots aicinājums “centies vairāk” bieži vien nepalīdz, jo problēmas būtība nav motivācijas daudzumā, bet tajā, kā konkrētais cilvēks uztver, apstrādā, saglabā un izmanto informāciju. Tāpēc mācīšanās traucējumu izpratnei nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kurā tiek ņemti vērā akadēmiskie sasniegumi, kognitīvās īpatnības, emocionālā pašsajūta, sociālā pieredze, mācību vide un izmantotās mācīšanas metodes. Tieši šādu plašu perspektīvu savā darbā cenšas piedāvāt Korinna Smita un Liza Strika.…
