Arī izlasītajā romānā šī problēma tiek atklāta, kā piemēram, galvenais varonis (pats Aksels Munte) saskaras ar skarbo pasauli, cīnoties viens pats, cenšoties apturēt dzīvnieku vardarbību, būdams dzīvnieku mīlulis, mēģinot glābt cilvēkus no nāves izraisošām slimībām, taču viņš apzinās, ka visu pasauli nespēs izglābt, kā arī visu mūžu to nespēs darīt.
Neapšaubāmi, spilgta atkāpe 20.gs modernismam ir lielie, vēsturiskie notikumi – Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš, kā rezultātā 20.gs literatūra ir iedalāma divos nosacītos virzienos : pirmkārt, rakstnieki, kas viestiešākajā veidā turpināja iepriekšējā gadsimta tradīcijas, otrkārt, rakstnieki, kuru daiļradi visvairāk raksturoja jaunas tendences un kuru pamatmērķis bija cilvēka apziņas jeb iekšējās pasaules atklāsme. [2] “Stāsts par Sanmikelu” viennozīmīgi būtu attiecināms uz otro 20.gs literatūras iezīmi, jo Aksels, izmantojot, skaidru un patiesu valodu, aprakstot cilvēka iekšējo pasauli, viņa attiecības ar ārpasauli, un piedzīvoto rūgto patiesību, kur tiek pierādīts, ka cilvēks ir sīka vienība attiecībā pret pasauli, ka viens nespēj neko radikāli mainīt.
…
