Secinājumi
Putekļu vētru skaita palielināšanās stepes zonā lielākoties ir saistīta ar nepārdomātu cilvēka darbību.
Uzarot stepes samazinās bioloģiskā daudzveidība. Stepes augsnes satur tas, ka tur ir dažādas sugas ar dažādām saknēm, tāpēc kultivēto zālāju iesēšana vai labības lauku ierīkošana nenovērš augsnes eroziju. Veiktie pētījumi pierāda, ka stepe ir ļoti trausla ekosistēma un biota ir tas, kas satur to kopā. Tiklīdz cilvēks pārveido stepi, ekosistēma kļūst nestabila.
Putekļu vētras rada ne tikai veselības problēmas, bet arī virkni saimniecisko problēmu.
Kaut arī „Putekļu katls” ir bijis labs piemērs, ka stepes uzaršana var novest līdz traģiskajām sekām, tomēr stepes apgūšana notika PSRS 1960.-jos gados un notiek mūsdienās Austrumāzijā. Kaut arī PSRS ir vel viens piemērs, kā intensīva saimniecība stepē var būt iemesls daudzām problēmām, tomēr nākas secināt, ka cilvēki ļoti slikti mācās vēstures kļūdām. Neskatoties uz daudziem pierādījumiem par negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, Ķīnā joprojām tiek artas stepju augsnes. Savukārt citos reģionos, lai mazināt dabas daudzveidības zuduma un augsnes erozijas risku tieši pretēji notiek stepju atjaunošana (Mlot, 1990; Hölzel et al., 2002; Wisdom et al., 2002; Van der Sluis et al., 2009).
…
