Ābele dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā. 1990. gadā beigusi Rīgas 39. vidusskolu (tagad – Rīgas Juglas vidusskola), kur padziļināti mācījusies literatūru. Skolas laikā arī meklējami pirmsākumi viņas dzejas domām (literatūras skolotāja Gunta Micāne pamatoti lepojas, ka mācījusi talantīgu cilvēku); strādājusi arī kancelejas preču veikalā.
„Ābeles ienākšana latviešu literatūrā gandrīz vai netradicionāli notika bez īpašas apbružāšanās vienaudžu spalvasbrāļu vidē, bez bažām par literārajiem tekstiem, kā tos uztvers un novērtēs citi kolēģi – jaunie asie, izaicinošie. Varbūt tieši tāpēc viņa sadarbi gadsimtu mijā uzskatāmi par spilgtākajiem, tajos var konstatēt noteiktas vienojošās ass meklējumus, zināmu centrtieci rakstnieces pasaules izjūtā, mēģinājumu sakārtot, nevis izjaukt pasauli” [2;82-83].
Strādājusi par treneri Oktes zirgaudzētavā. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un televīzijas dramaturgu nodaļu (2001). Kopš 1996. gada publicējusies žurnālā „Draugs”, laikrakstos „Literatūra. Māksla. Mēs”, „Talsu vēstis”. Prozā stāstu krājums „Akas māja (1999) un romāns „Uguns nemodina” (2001) – dominē sadzīves norišu detalizēts tēlojums, uzsverot cilvēku psiholoģijas asociatīvo aizraušanos un ārpasauli [1;9].…
