Ņēmot vērā valsts ierobežojumus attiecībā uz tabakas realizāciju, reklāmu un lietošanu, un arī to, ka Baltijas valstīs tiek izstrādāti diezgān līdzīgi ierobežojumi, tādu tendenci Latvijai ir diezgan sarežģīti izskaidrot. Jau 2001. gada 6. martā LR Ministru kabinets apstiprināja „Latvijas sabiedrības veselības stratēģijas“ programmu, ka vismaz par 20% jāsamazina smēķētāju īpatsvars par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju vidū un jāattālina vecums, kādā tiek uzsākta regulāra smēķēšana 15 gadus vecu un jaunāku iedzīvotāju vidū. [7.] Pēc grafiskā attēla var redzēt, ka kopš 2002. gada ikdienas smēķētāju skaits Latvijā tiešām samazinājās - no ~33% (2002.gadā) līdz pat ~28% (2008.gadā), tomēr pēc šī perioda atkal strauji palielinājās līdz 2010.gada ~34%, neskatoties uz tajā laikā ieviestiem stingriem smēķēšanas ierobežojumiem publiskās vietās.
Lai arī nākotnē mēģināt samazināt ikdienas smēķētāju skaitu sabiedrības veselības pamatnostādņu viens no mērķiem (2011.-2017.gadam) ir turpināt īstenot vienotu politiku tabakas izstrādājumu lietošanas samazināšanai sabiedrībā, uzlabojot iedzīvotāju zināšanas par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību, ierobežojot reklāmu un pieejamību, izstrādājot normatīvo regulējumu jaunu tabakas izstrādājumu izplatīšanas regulēšanai. [8.]
…
