Secinājumi.
Vielas siltumietilpība ir siltuma daudzums Q, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 °C vai 1 K. Vielas īpatnējā siltumietilpība ir ķermeņa masas vienības siltumietilpība, t. i., siltuma daudzums, kas jāpievada vienai masas vienībai, lai tās temperatūru paaugstinātu par vienu grādu. Par masas vienību parasti izvēlas gramu vai kilogramu. Termodinamiskais līdzsvars ir īpašs sistēmas (gāzes, šķidruma, kristālu u. c.) stāvoklis, kur tās fizikālie parametri (temperatūra, spiediens u. c.) nav atkarīgi no laika un sistēmā nenotiek masas pārvietošanās.
Secinu, ka man ne visai labi ir izdevies noteikt vielu siltumietilpību un īpatnējo siltumietilpību, jo kaut gan relatīvā kļūda ir niecīga, tas ir pateicoties tikai tam, ka tika izmantoti elektroniskie svari. Iespējamās neprecizitātes radušās, piemēram, ja nepareizi noteikts metāla elements vai arī, ja akmens sastāv no cita ieža, nevis granīta. Mērījumi būtu bijuši precīzāki, ja tiktu izmantots viss kalorimetra komplekts, bet es izmantoju tikai tā iekšējo trauku, kas mainīja pētījuma rezultātus. Domāju, ka šis nav labākais veids, kā noteikt vielas siltumietilpību un ieteiktu citreiz lietot kādu citu metodi.
…
