Agrīnais abstrakcionisms.
Abstrakcionisma kā mākslas virziena pirmās iezīmes vērojamas jau 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs V. Kandinska, P. Klē un P. Mondriana darbos, tomēr virziens gadsimta sākumā plašumā neizvērsās un pastāvēja tikai līdz Pirmajam pasaules karam. Par dominējošo virzienu abstrakcionisms kļuva gadsimta otrajā pusē. "Zilā jātnieka" teorētiķis Vasilijs Kandinskis, 1910. gadā radīdams iespaidīgu abstrakto akvareli, aizsāka abstrakcionisma kā jauna virziena mākslā attīstību.
Ģeometriskais abstrakcionisms.
To pārstāvēja Pīts Mondrians. ģeometriskais abstrakcionisms ir racionālāks, ar savu noteiktu analītisku domu, raksturīga dažādu ģeometrisku formu (kvadrātu, rombu, ovālu u.c.), krāsu laukumu, taišņu un lauztu līniju kombinēšana un savstarpējās attiecības.
Ģeometriskajā abstrakcionismā nav tādas krāsainības kā abstraktajā ekspresionismā, jo ģeometriskais abstrakcionisms sekoja idejai par vispārīgo veselumu, nepievēršoties atsevišķajam un detalizētajam.
…
