-
Franču eposs "Dziesma par Rolandu"
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Īss saturs | 4 | |
| Vispārīga informācija | 6 | |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
Secinājumi
Eposs „Dziesma par Rolandu” vēstī par Kārļa Lielā māsasdēla - grāfa Rolanda varoņa nāvi cīņā pret mauriem (saracēņiem, baskiem vai muhamedāņiem) Ronsevālas aizā, par Rolanda patēva Ganelona nodevību, kas bijusi šīs katastrofas cēlonis, un par to, kā Kārlis Lielais atriebis Rolanda un divpadsmit pēru nāvi.
Eposā dominējošais nav atriebība, nežēlība, bet gan tēvzemes mīlestība, cilvēka tikums un gods. Sirdsapziņa ir augstāka par slavu, pienākums - augstāks par atalgojumu.
Rolands ir ļoti spēcīgs bruņinieks. Viņš nepazina bailes un viņam nepatika gļēvuļi. Rolands cienīja un mīlēja savu valsti un karali. Varonis ticēja Dievam un nīda barbarus. Drošsirdība ir viņa stiprā puse.
Šai kaujai tiek piešķirts reliģisks raksturs – kristīto basku vietā ienaidnieki ir pagāni, saracēņi. Notikuma beigu daļa ir eposā ir citāda nekā īstenībā: arjergards ir iznīcināts, Rolands kritis, taču palīgā atsteidzies valdnieks Kārlis Lielais saracēņus sakauj.
…
Vecfranču eposa „Dziesma par Rolandu” vai arī ,,Rolanda dziesma” (La Chanson de Roland) ir sarakstīts 11. gs. beigās un 12. gs. sākumā (neilgi pirms pirmā krusta kara). Vecākais saglabātais teksts ir tā sauktais Oksfordas manuskripts, ko ap 1170. gadu sarakstījis vai pārrakstījis kāds anglonormānis Turoldus. Pirmo reizi grāmatā tas ir izdots 1837. gadā Parīzē. „Dziesma par Rolandu” vēstī par kādu patiesu notikumu Francijas vēsturē – par Kārļa Lielā karaspēka sakaušanu, viņam atgriežoties no Spānijas. Tās pamatā ir vēsturisks notikums 778. gadā, kad pēc septiņu gadu cīņām ar spāņiem franku karaspēks devās atceļā uz Pirenejiem. Tur Ronsevālas aizā baski pēkšņi uzbruka tā arjergardam, ko vadīja franku markgrāfs Rolands (Hruodlandus). Nevienlīdzīgā cīņā arjergards tika iznīcināts un Rolands krita.
