Šī neatklātā noslēpuma dēļ viņu starpā uzplauka aizliegtā mīlestība. Starp Rasmu un Spodri visu mūžu bijusi dabiskā saite, taču nezināšanas dēļ viņi šai mīlestībai ļāva kļūt par kaut ko vairāk ne tikai brāļa un māsas mīlestību. Manuprāt, arī vecāku neatlaidīgā vēlma neļaut viņiem iemīlēties šo vajadzību vienam pēc otra tikai pastriprināja. Taču viņu mīlestība zemē jau bija laidusi saknes, un, jo vairāk laika pagāja, jo saknes stiepās dziļumā. Kad tomēr Valgs noslēpumu atklāja, šīs mīlestības saknes bija jānocērt, un sāpes bija vēl stiprākas nekā atņemtas mīlsetības sāpes, jo tās “(..) var izciest… ja ir tikai cerība vēl kādreiz tikties,” taču jauniešu mīlestība bija jānocērt pilnībā, tā bija aizliegta, nebija pieļaujama.…
