Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos.
Jau 1953. gadā atrada, ka celiakijas izraisītājs ir glutēns, t.i., graudu – kviešu, rudzu, miežu un, iespējams, auzu - olbaltumvielas. Glutēns nav viena olbaltumviela, bet dažādu polipeptīdu (gliadīnu un glutenīnu) maisījums. Tas atrodas ļoti daudzos pārtikas un arī ikdienas produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzāmos.
Dažiem cilvēkiem glutēna sastāvdaļas ielaužas tievās zarnas gļotādā, kur izraisa pārmērīgi agresīvu imūnatbildi. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties caur tievās zarnas sieniņām asinsritē. Progresējot gļotādas morfoloģiskajām pārmaiņām, bārkstiņas pilnībā atrofējas (bārkstiņas izzūd), bet dziedzeri kļūst ļoti dziļi. Šie bojājumi izraisa celiakijai raksturīgus zarnu funkcijas traucējumus – sliktu uzsūkšanos (atrofisko bārkstiņu dēļ), kas noris vienlaikus ar spēcīgu ūdens sāļu sekrēciju (hiperplastisko dziedzeru dēļ). Celiakijas slimniekiem bojājums vienmēr skar divpadsmit pirkstu zarnas proksimālās daļas gļotādu, tāpēc slimības konstatēšanai duodenoskopijas laikā no šīš daļas jāpaņem audu paraugi histoloģiskai izmeklēšanai.…
