Sižeta galvenā doma bija saistīta ar jaunatni, kas gan mūsdienās, gan arī iepriekšējo desmitu gadu ir bijusi ar savām īpatnībām un izcelšanos. Šai izrādei bija piesaistīta vēl viena ļoti aktuāla tēma, kas saistīta ar to, kā apkārtējie uztver aklus jauniešus, cilvēkus. Man šķiet, ka režisoram ir izdevies to paradīt pareizi, jo ar to mēs saskaramies diezgan bieži. Man patika iestudējuma beigas, jo tās man likās pazīstamas, ar asajiem pusaudžu pagriezieniem, ātro reakciju un neslēpto atklātību. Tas bija jauki parādīts, ka jaunieši māk novērtēt īstās vērtības un patiesus cilvēkus, kas apkārt. Šis ir tas dzīves posms, kuram jāiziet cauri, lai kļūtu par pieaugušu un sapratīgu cilvēku.
Rakstot par izrādes stilu, varu teikt vienu, ka tas bija reizē bērnišķīgs, reizē vulgārs. No sākuma tas mazliet šokēja, jo viss bija tik spilgti parādīts. Tie bija gan apģērbi, gan arī valodas stils. Tad tā bija vulgāra valoda, kas daudziem jauniešiem lika pasmīkņāt par ko sev pazīstamu. Notikumu vieta tika izvēlēta kāda tipiskā amerikāņu dzīvoklī, kas lika aizdomāties par to, kā jaunībā visi cenšas līdzināties kādam kas liekas ir mūsu etalons, elks. …
