1. Makss Horkhaimers (M. Horkheimer) 1895.g. – 1973.g.
1. Biogrāfija.
Maks Horkhaimers ir dzimis 1895. gada 14. februārī ebreju ģimenē Štutgartā, miris 1973. gada 7.jūlijā Njunbergā. 16. gadu vecumā bija spiests pamest mācības, lai strādāt kopā tēva fabrikā. Pēc Pirmā Pasaules Kara studēja filozofiju un psiholoģiju Frankfurtē pie Mainas, kūr viņa skolotājs bija I. Kornelius. Tur pat aizsakās viņa draudzība ar T. Adorno.
1925. gada aizstāvēja disertāciju, kas bija veltīta I. Kantam.
No 1930. gada strādāja par profesoru un vēlāk arī par rektoru Frankfurtes Universitātē.
1930.gadā kļuva arī par sociālo pētījumu institūta direktoru.
Pēc nacistu nākšanas pie varas atstāja Vāciju un emigrēja ASV, kur kļuva par Kolumbijas universitātes profesoru.
No 1932. gada līdz 1941. gadam Izdeva „Socioloģisko pētījumu žurnālu” (Zeitschrift fur Sozialforschung).
Pēc Pirmā Pasaules Kara uzstājās ar nacionālo un rasu diskriminācijas pētījumu publikācijas sēriju (Studies in prejudice).
Kopā ar Adorno uzrakstīta grāmata „Apgaismības dialektika” (1948.gads) kļuva par Frankfurtas skolas ideju atspoguļošanu.
Sava kritiskā teorijā Horkaimers centās apvienot Marksa, Freida un Šopengauera idejas.…
