Dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā.
Zenta Mauriņa, būdama neārstējami slima jau no agras bērnības, turpināja dzīvot un spītēt savam neapskaužamajam liktenim. Viņa rakstīja un ar saviem uzrakstītajiem darbiem iedvesmoja daudzus cilvēkus dzīvot, radoši darboties, kopt savu iekšējo pasauli.
