Dailes teātris meklēja jaunus ceļus teātra mākslā un tam bija izteikta stilizācija, kas izpaudās gan dekorācijās, gan mizanscēnās [aktieru izvietojums uz skatuves izrādes brīdī], gan aktieru kustībās.
Īpaša nozīme Dailes teātra attīstībā bija kustību konsultantei F. Ertnerei, kas rūpējās par ansambļa vizuāli estētisko noformējumu un izkārtojumu, par iestudējuma dinamiku un dejām. Kā teātra dekorators darbojās J. Muncis, no 1926. gada – O. Skulme. Par teātra mūzikas konsultantu (1921 – 1940) strādāja Burhards Sosārs – komponists un diriģents.
Veidojot repertuāru, E. Smiļģis izvēlējās pasaules klasiku, īpaši tuvi viņam bija F. Šillera un V. Igo darbi, bieži teātra repertuārā tika atveidotas V. Šekspīra traģēdijas. E. Smiļģis inscenēja S. Lāgerlevas romāna "Gesta Berlings" dramatizējumu (1933) un H. Ibsena dramatisko poēmu "Pērs Gints" (1939). No latviešu autoru darbiem tika rādītas Raiņa lugas – "Uguns un nakts", "Spēlēju, dancoju", "Mīla stiprāka par nāvi".
…
