-
Depresija pusaudžu vecumā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kas ir depresija | 4 |
| 2. | Pusaudžu depresijas simptomi, iemesli, cēloņi un sekas | 5 |
| 2.1. | Depresijas simptomi | 5 |
| 2.2. | Depresijas iemesli, cēloņi | 6 |
| 2.3. | Depresijas sekas | 7 |
| 3. | Ārstēšanas iespējas | 8 |
| 3.1. | Medikamentozā ārstēšana | 8 |
| 3.2. | Psihoterapija | 8 |
| 3.3. | Medikamentu un psihoterapijas kombinēšana | 9 |
| 4. | Secinājumi | 10 |
| 5.I | zmantotās literatūras un avotu saraksts | 11 |
| 6. | Pielikumi | 11 |
4. SECINĀJUMI
Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir izveidots informācijas klāsts un noskaidrots, kas ir pusaudžu depresija, tās simptomi, cēloņi, sekas un ārstēšanas iespējas.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti.
1. Informācija par pusaudžu depresiju ir savākta un apkopota, tās simptomi un sekas ir noskaidroti. Ir uzzināts, ka depresija ir garīga slimība. Tās simptomi atspoguļojas sliktā pašnovērtējumā, nomāktā garastāvoklī, pesimistiskās domās. Ir saprasts, ka pusaudzis ar depresiju nav ieinteresēts mācībās, hobijos un izvairās no ģimenes un draugiem, tā kā viņam nav motivācijas kaut ko darīt. Darba autors secina, ka depresija ietekmē pusaudža ikdienu, mācības un tad jau arī sekmes. Pusaudzis var palikt bez draugiem un attālināties no ģimenes, un cīņa ar depresiju paliek grūtāka.
2. Depresijas ārstēšanas iespējas ir iepazītas. Ir uzzināts, ka depresiju var ārstēt medikamentozi, ar psihoterapijas palīdzību, vai apvienojot vienu ar otru. Darba autors secina, ka depresiju izārstēt vislabāk palīdz psihoterapija un medikamenti kopā. Psihoterapijā pusaudzis izprot savas jūtas un domas, tajā laikā kad medikamenti mazina simptomus.
…
Depresija ir garīga slimība, kam raksturīgs hroniski nomākts garastāvoklis, zems pašvērtējums, prieka un intereses zudums aktivitātēs, ko indivīds iepriekš uzskatīja, vai arī sabiedrība uzskata par patīkamām. Par depresiju šobrīd daudz runā - ziņās aicina speciālistus iepazīstināt ar šo slimību, internetā raksta un brīdina par simptomiem, sociālajos tīklos depresijas slimnieki paši raksta par savu slimību un sarunās to piemin, kad žēlojas par sliktu garastāvokli. Arvien biežāk ar to sastopas pusaudži. Par to liecina statistika, pēc kuras datiem depresijas un garastāvokļa traucējumi Latvijā ir 1 no 15 pusaudžiem. Viens no pašnāvību cēloņiem ir depresija. Pasaulē pašnāvība ir 1 no 5 izplatītākajiem 15- 19 gadu vecu jauniešu nāves cēloņiem un, ja, pētīt pusaudžu pašnāvību statistiku, tad Latvija ir 6. vietā Eiropas Savienībā. Saslimušie ar depresiju sākumā to nemana vai arī nesaprot, ka ir sākusies šī slimība. Tas notiek depresijas simptomu nezināšanas dēļ. Kaut arī vārds ‘’depresija’’ ir bieži dzirdams sabiedrībā, cilvēki maldās, nosaucot to par sliktu noskaņojumu. Šī nezināšana neļauj cilvēkiem izvairīties no slimības un piedzīvot ar šo slimību saistītās sekas.
