Bēthovenam ir ļoti plašs daiļrades virziens: simfonijas (9), uvertīras (11), klavierkoncerti (5), vijoļkoncerts, kvintets stīgu instrumentiem, kvintets klavierēm un pūšaminstrumentiem, stīgu kvarteti (17), klavieru trio (7), vijoļsonātes (10), čella sonātes (5), klaviersonātes (32), “Diabelli variācijas”, opera “Fidēlio”, mesa Do mažorā, Missa solemnis, Devītā simfonija (ar kori), kora fantāzija.
No mūsdienu viedokļa, Haidns, Mocarts un Bēthovens bija paraugmūziķi jeb klasicisma mūzikas pārstāvji ar klasisko simfoniju, sonāti, koncertu, kvartetu, kā arī simfonisko orķestri un klavierēm.
Apmēram līdz 1800. gadam Bēthovens savās simfonijās, kvartetos un sonātēs turpināja klasiskās tradīcijas, taču satriecošā radošā virsotne uzziedēja vēlāk.
…
