Situācija Latvijā ir smaga un katru dienu dzirdamas runas un jaunas ziņas par to, ka Latviju grauj ekonomiskā krīze, ka arvien vairāk cilvēku dodas prom un viņus var saprast.Un tomēr došanās prom tas, manuprāt, ir vieglākais ceļš. Grūtākais ceļš būtu palikt, veicināt nozaru attīstību, ražošanu un to, ka Latvijā pieaug speciālistu skaits, kas spējīgi mūsu valsti atkal nostādīt uz kājām.
Es droši varu teikt, ka savu atbildību apzinos, bet apzinos arī to, ka man vienai nav pa spēkam mainīt situāciju. Es savu atbildību veidoju no vairākām, tā teikt, mazākām atbildībām- no patriotisma gara, kas manā izpratnē ir cieņa pret Latvijas vēsturi, latviešu tautas vēsturiski smago likteni un cieņu pret tiem, pateicoties kuriem man šodien ir iespēja dzīvot Latvijā- brīvā, suverēnā valstī. Tāpat manu atbildību pret Latvijas nākotni veido izglītības iegūšana, atbildība un rūpes par man tuvajiem cilvēkiem.…
