Saskaņā ar politikas alternatīvu analīzes loģiku pēc tam, kad problemjautājums ir definēts, seko nākamais posms – politikas alternatīvu definēšana. Nākamais posms pēc politikas alternatīvu definēšanas ir – politikas alternatīvu salīdzināšana, analīze un īstenojamās politikas izvēle. Zinātnieki piedāvā dažādas alternatīvu salīdzināšanas metodes, kuras var izmantot politikas alternatīvu izvērtēšanas un salīdzināšanas posmā. Un ņemot vērā to, ka politikas analītiķa prioritātēs ietilpst nevis galīgā lēmuma pieņemšana par iepriekš definētās un izanalizētās politikas alternatīvas izvēli, bet gan palīdzēt politiķiem, to konsultantiem un padomdevējiem nodrošināt: pirmkārt - pietiekošu iesējamu politikas alternatīvu daudzumu, no kura izvēlēties, otrkārt – šīs alternatīvas ir pēc iespējas precīzāk definētas, treškārt – ir definēti visu alternatīvu plusi un mīnusi.
Tālāk, politikas īstenotājiem un lēmumu pieņēmējiem, svarīgi zināt cik noderīga un efektīva tā būs, kā arī kādi resursi ir vajadzīgi, lai šī politika reāli darbotos un sasniegtu iepriekš definētu mērķi.
Politikas novērtēšanu uztrauc pieņemtās un īstenotās politikas ietekme un tas, kas notiek pēc noteiktās politikas pieņemšanas un īstenošanās. Svarīgākais ir tas, ka politikas analīzes pieeja politikas novērtēšanai ir saistīta ne tikai vienkārši ar tehniski precīzu novērtējumu, bet arī ar tā vērtējuma pielietojumu un novērtēšanas rezultātu izmantošanu.
Ir svarīgi veikt novērtēšanu politikas īstenošanas procesa vidus posmā, jo tādējādi var iegūt objektīvus datus uz doto brīdi, kurus var vēlāk salīdzināt ar beigu rezultātiem un izrēķināt vai atrast iespējamo kļūdu. Vēl viens novērtēšanas pluss ir tāds, ka tā ļauj kontrolēt un redzēt kā tiek izlietoti resursi un līdzekļi, kas tika izdalīti noteiktās politikas īstenošanai.…
Politikas novērtēšana, tās turpināšana vai izbeigšana. Politikas novērtēšanas procesa norises gaita un problēmas. Politikas turpināšana vai izbeigšana – lēmuma pieņemšanas process.
