Darbs par Albēra Kamī romānu “Svešinieks” analizē absurdisma idejas caur galvenā varoņa Merso skatījumu uz dzīvi, emocijām un sabiedrības normām. Tekstā aplūkota Merso vienaldzība pret sociālajām gaidām, viņa attiecības ar cilvēkiem un notikumi, kas noved pie nozieguma un nāvessoda piespriešanas. Autore pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz indivīdu, kurš neatbilst pieņemtajiem morālajiem priekšstatiem, kā arī absurdisma filozofijai, kas caur Merso eksistenci atklāj dzīves jēgas problemātiku. Darba noslēgumā izteikts personisks viedoklis, pretstatot Merso pasīvo eksistenci pārliecībai, ka dzīves jēgu iespējams radīt pašam caur pieredzi, sajūtām un apzinātu dzīvošanu.
