Cilvēks ir bijis un vienmēr būs Dieva radītā būtne, kuru viņš veidoja, lai tā baudītu dvēselisku pārliecību un līksmotu par šo dzīvi, nevis nievātu to, kas mums dots no augšas. Lūk, tam visaugstākais spēks-Dievs, kas mums ir devis daudz: putna dziesmu, lai diena būtu līksmāka; jūras šalku labākam miegam; nogurumam vēsu ēnu; brīnumstāstu tukšiem brīžiem; rasas malku, lai veldzētu lielas sāpes; ugunskura liesmu, lai aukstā dienā tā sasildītu; pūpolmīkstu glāstu, lai remdētu skumjas; sirdī mīlai siltu vietiņu; zvaigžņu lietu tumšas nakts apgaismībai. …
