-
Makroekonomikas priekšmets, makroekonomiskās aktivitātes mērīšana
IKP izaugsmes temps katrā no tabulas pozīcijām ir veidojies atšķirīgi, dažādu ekonomisku, un ne tikai notikumu dēļ. Krievijā IKP 2010. gadā bija 4,6, kas salīdzinot ar 2009. gadu ir ļoti straujš kāpums uz augšū. Šādu pozitīvu ekonomisko izaugsmi Krievijā, lielākoties veicināja naftas cenas pieaugums, kas sasniedza 2007. gada līmeni. 2010. gads bija veiksmīgs ne tikai naftas, bet arī pārējiem izejvielu tirgiem. Liela loma ekonomikas stimulēšanā bija valdības programmām, piemēram, automašīnu utilizācijas programmai (АВТОВАЗ) un valsts pasūtījumiem, kas sekmēja investīciju pieaugumu ekonomikā. 2011. gadam prognozē IKP pieaugumu 4,6 kas tiek prognozēta tādā gadījumā, ja naftas cena pasaules tirgū saglabāsies vismaz 81 USD par barelu. Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji prognozē, ka Krievijā IKP temps 2012. gadā samazināsies, kas būs saistīts ar eiro zonas parādu krīzi.
Tā kā augsts IKP pieaugums attīstītajās valstīs nespēj noturēties ilgi, arī ASV bija tāds pats scenārijs. IKP ASV 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu bija samazinājies. Tomer iemesli, kapec IKP pieaugums samazinājās alidzīnājumā ar iepriekšējo periodu, liecina, ka ASV ekonomikas struktūra īpaši nemainās. Nauda, kas tiek ieguldīta ekonomikā caur ekonomikas stimulēšanas programmām, atdzīvina esošo uz kredītu apjoma pieaugumu un iekšējo patēriņu orientēto ekonomiku, bet tas var ilgt, kamēr tiek īstenoti stimulēšanas pasākumi. Arī 2011. un 2012. gadā netiek prognozēta ievērības cienīga izaugsme. Liela ASV problēma ir valsts parāds. ASV plāno īstenot dažādus taupības pasākumus, bet diemžēl tiek prognozēts, ka pārēja pie taupības nepalīdzēs ASV ekonomikai uzlabot savu attīstības dinamiku.
…
Makroekonomika kā ekonomikas nozare galvenokārt pēta un izskaidro ekonomiku kopumā, tā darbojas ar tādiem apkopotiem lielumiem kā kopējais pieprasījums un piedāvājums, vispārējais cenu līmenis, vispārējā nodarbinātība u.c. pastāv cieša saikne starp makroekonomiku un mikroekonomiku, kas ir ekonomikas nozare, kas nodarbojas ar atsevišķu uzņēmumu, firmu, mājsaimnieku ražošanas un realizācijas ekonomiskajām problēmām, lēmumu pieņemšanu un uzvedību tirgus ekonomikas apstākļos. Gan mikroekonomika, gan makroekonomika darbojas ar fimu un uzņēmēju lēmumiem. Mikroekonomika ar individuāliem turpretī makroekonomika ar to lēmumu saturu, kas pārstāv daudzus indivīdus. Jāievēro, ka makroekonomika nodarbojas ar naudas daudzumu ekonomikā, kam mikroekonomikā nav īpašas vērtības. Mikroekonomisti nodarbojas ar preču relatīvām cenām, turpretī makroekonomisti, galvenokārt, darbojas ar cenu absolūto vērtību, t.i. vai cenas ir augstākas vai zemākas par vidējām. Ja cenas, piemēram, neatspoguļo ekvivalenci starp pieprasījuma un piedāvājuma daudzumiem, makroekonomisti cenšas ieskatīties mikroekonomiskos cēloņos, kāpēc tas tā ir. Viennozīmīgi jāsaka, ka mikroekonomika veido makroekonomikas pamatu, jeb bāzi. Savukārt makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju, kāda tā ir un nosaka kāda tā varētu būt nākotnē.