-
Prieks
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Prieks | 4 | |
Prieka izpausmes | 5 | |
Smaids | 5 | |
Smiekli | 7 | |
Nobeigums | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
Nobeigums
Prieku rada viss tas, kas eksistē uz pasaules. Kas ir mīļš, saulains, maigs, skaists utt. To pašu prieku var izraisīt visvienkāršākas lietas, parādības, pemēram, vasaras saulaina diena pie silta ezera krasta.
Es personīgi negribētu visu laiku būt priecīga, protams tas ir labi būt priecīgam, bet mūsu pasaulē ar to vien neiztiksi. Lai padarītu savu dzīvi mazliet dažādāku jāņēm talkā ne tikai pozitīvās emocijas, bet arī negatīvās emocijas.
Cilvēka dzīve bez prieka būtu neinteresanta un drūma. Tāpat kā taurenis bez ziediem.
Cilvēks, kurš ir bagāts un spēj vēlēties visu ko vēlas, spēj arī priecāties būt priecīgam par viņu izdevušos dzīvi. Bet maz ir tādu cilvēku, kuri būdami bagāti, priecātos. Pārsvarā priecājas tie cilvēki, kuri spēj priecāties par savu darbu, tie būtu zemnieki.
Starp smaidu un smiekliem pastāv liela atšķirība, bet katram civēkam tās izpaužas savādāk. Smaids izpaužas mīmikā, bet smiekli – skaņā. Smiekli ir dažādi, tāpat arī smaids. Man visbiežāk dzirdēts un iemīļots izteiciens ir „ smaidīt kā maija saulīte”. Uzreiz manī izraisa siltas, gaišas, mīļas emocijas.
…
Prieka putns ir bikls radījums, ne jau katrā tas vij savu ligzdu. Prieka puķe ir trausls stāds, ne jau katrā dvēseles zemē tā dīgst un zeļ. Kādai jābūt cilvēka dvēselei, lai tā spētu sevī uzņemt prieku? Kādi ir prieka bagātas dzīves priekšnoteikumi, dzīves , par kuru mēs pēdējā mirklī neteiktu: velti, viss bijis velti! Esmu atradusi piecus prieka priekšnoteikumus, lai arī cik grūti ir šajā pasaulē dzīvot. Pirmkārt, dvēselei jābūt modrai. Reiz pie katra loga peklauvē laime, bet, kas kluso klauvējumu nesadzird, palaidīs garām savas dzīves lielāko stundu. Dažs labs guļ līdz pusdienai un vakarā žēlojas, ka nav redzējis saullēkta un rīta rases. Otkārt, dvēselei jābūt drosmīgai. Ir grūtāk saķert prieka putnu, nekā ļauties sāpju plūsmai. Sāpes – tās ir mūsu dzīves visreālākā sastāvdaļa, tās mūs pavada arī pret mūsu gribu, bet prieks mums pašiem jādara. Prieka puķe jādēstī mūsu dārzā vai arī jāstaiga tāli ceļi, lai to uzmeklētu. Parasti tā zied stāvā nogāzē, un tikai bezbailīga roka to noplūks. Treškārt, tikai pacietīgajam atveras prieka puķe. Kas viņas pumpuru noplēsis priekšlaicīgi, nekad nepieredzēs tās uzplaukumu. Ceturkārt, jābūt labvēlīgiem pret cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām. Labvēlību izstaro tie, kuros mīt visaugstākais tikums. Tikai kultūras cilvēks smaida, un viņa smaidā ir kosmisks spēks. Smaids ceļ tiltus no cilvēka uz cilvēku, paceļ pāri šaurajām tautu un valodu robežām, smaids ir viscilvēcības zīme. Kā dvēsele ir modra, drosmīga, pacietīga, labvēlīga, tā parasti ir arī neievainojama. Esi savā dvēselē neievainojams! – tā skan piektais priekšnosacījums. Kam piemīt dvēseles neaizskaramība, tas dus sevī, svētumā, tas zina, ka mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, ra savu garu uzcelt, ar savu prātu izgudrot un savā sirdī izturēt.
Darbā ir gramatikas kļūdas.