-
Ieskats jaunatnes politikas veidošanas procesā Latvijā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 7 | |
| I nodaļa | Jaunatne kā sociāla grupa | 8 |
| II nodaļa | Jaunatnes darbības tiesisko pamatu veidošanās Latvijā | 11 |
| 2.1 | Jaunatnes politikas veidošanās | 11 |
| 2.2. | Jaunatnes likuma projekts | 13 |
| III nodaļa | Jaunatnes politika | 16 |
| 3.1. | Jaunatnes politikas koordinācija nacionālā līmenī | 18 |
| 3.2. | Jaunatnes politika reģionālajā un vietējā līmenī | 23 |
| IV nodaļa | Latvijas Jaunatnes padome | 28 |
| V nodaļa | Jaunatnes anketēšanas apkopojums | 32 |
| VI nodaļa | Ieskats jauniešu kluba „Krasts” darbībā | 38 |
| Secinājumi | 42 | |
| Izmantotā literatūra | 44 | |
| Pielikumi | 46 |
Darbā analizēts – Jaunatnes politikas veidošanās un attīstības process Latvijā. Nevalstiskās organizācijas darbība jaunatnes politikā. Jaunatnes jēdziena skaidrojuma paplašināšana socioloģijas skatījumā.
Darba mērķis: Izpētīt jaunatnes politikas veidošanos Latvijā.
Darba uzdevumi:
1.Apkopot jaunatnes jēdziena skaidrojumu socioloģijas skatījumā.
2.Analizēt Jaunatnes politikas un Jaunatnes likuma izstrādāšanas gaitu Latvijā.
3.Sistematizēt Jaunatnes politikas attīstības pakāpes.
4.Izanalizēt jaunatnes darbību Jaunatnes politikas jomā.
5.Veikt aptauju jauniešu vidū par Jaunatnes politiku un tās darbību.
6.Izpētīt jaunatnes nevalstiskās organizācijas darbību.
Pētījumā secināts, ka jaunatne ir demogrāfiska grupa vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kas iedalās trijos vecuma posmos – pusaudzis, vecākais pusaudzis un jaunākais pieaugušais. Jaunatnes politika Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Visaktīvāk Jaunatnes politikas sāka attīstīties 2004. gadā, kad tika izveidota Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Jaunatnes jomā darbojas divas valsts institūcijas un viena nevalstiskā organizācija: Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Valsts Jaunatnes Iniciatīvu centrs un Latvijas Jaunatnes padome. Krāslavas rajonā jaunatnes politikas jomā visaktīvāk darbojas Biedrība jauniešu klubs „Krasts”, kas savu darbību uzsāka 1998. gadā.…
Jebkuras valsts nākotne – jaunatne, kura aug, attīstās, pilnveidojas, iegūst zināšānas par to, kā varētu darboties savā valstī. Jaunatnei ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī atbalsts, ko var sasniegt pati valsts. Latvija Eiropas Savienībā šobrīd ir viena no nedaudzajām valstīm, kurā nav pieņemts Jaunatnes likums, bet pirmais solis tam pretī jau sperts pretī un ir izveidota Jaunatnes politikas valsts programma un Jaunatnes likumprojekts, kas jau sniedz jaunatnei plašākas iespējas. Bet tomēr vēl nav likuma, kas nodrošinātu tiesiskus pamatus jaunatnes darbībai.
