-
Zenta Mauriņa
Secinājumi
Zenta Mauriņa bija latviešu literāte, filozofe, tulkotāja, bijusi skolotāja un lektore.
Z. Mauriņas literāro darbību var iedalīt divos posmos – Latvijā rakstītie darbi un trimdas literatūra.
Z. Mauriņas Latvijā rakstītajos darbos ir atklāta latviešu attieksme pret dabu, rakstnieces inteliģence, dažādu gan latviešu, gan cittautu autoru darbu jēga.
Trimdas gadi Z. Mauriņai bija ražīgi, to pierāda neskaitāmie tulkojumi, esejas, atziņas, vērojumi, dažādas atmiņu lapas, pārdomas, stāsti un apceres, kas sarakstīti gan Upsalā, gan Vācijā.
Z. Mauriņas rakstīšanas stils trimdas laikā ir kļuvis maigāks, liriskāks, autore vairāk ir pievērsusi uzmanību mazām detaļām, sižets ir kļuvis nenoteiktāks.
…
Latvijā līdz 1944. gadam publicējusi 19 grāmatas (par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu) 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem. Trimdā publicēti 20 viņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. Zenta Mauriņa apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām un godazīmēm. 1971. gadā saņēmusi Konrāda Adenauera prēmiju. 1969. gadā tika nopelnīta Tēvzemes balva par „izcilu latviešu vārda un latviešu tautas brīvības centienu popularizēšanu cittautiešos un par paliekamām vērtībām literārajos darbos”. Zenta Mauriņa ir viena no tām rakstniecēm, kuras daiļradi var iedalīt divās daļās – daiļrade, kas radīta Latvijā un proza, kas rakstīta trimdā. Latvijā rakstīto darbu raksturojums: Prasmīgi attēlo latviešu attieksmi pret dabu; Rakstniece neraksta liriski; Esejās novērtē latviešu un cittautu rakstniekus; Meklē un atrod kaut ko labu, ko atklāt savās esejās. Plaši izmanto citātus. Trimdas daiļrades raksturojums:Rakstniece rakstīja par sāpēm un bailēm...
