Latvijā deviņdesmito gadu sākumā kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavēja sabiedrības vienotību, kopīgu vērtību sistēmas veidošanu un arī ikdienas savstarpējo saprašanos, bija cittautiešu latviešu valodas neprasme. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Vēl svarīgāks tas ir pašlaik, kad valsts tiek aicināta iekļauties tādās starptautiskajās organizācijās kā NATO un Eiropas Savienība. Aizvien biežāk Latvijas politikā parādās jēdziens bilingvālā jeb divvalodīga izglītība, jo tā ir tilts pakāpeniskai pārejai uz izglītību valsts valodā. Lai veicinātu bilingvālās izglītības ieviešanu praksē, svarīgi izzināt, kuras organizācijas vai institūcijas vada, koordinē šo procesu, kas tajā aktīvi piedalās.
Vadošā organizācija, kura regulē, koordinē bilingvālās izglītības īstenošanu praksē ir Izglītības un zinātnes ministrijas bezpeļņas organizācija - Latviešu valodas apguves valsts programma ( turpmāk tekstā LVAVP).
Kā sava pētījuma problēmu autores noteica LVAVP lomas pieaugumu bilingvālās izglītības mērķtiecīgā koordinācijā un attīstībā.
Autores izvirzīja sekojošu darba hipotēzi: LVAVP var īstenot sekmīgu bilingvālās izglītības koordināciju un attīstību tikai ciešā sadarbībā ar visām ieinteresātajām organizācijām un institūcijām. …
