Loģikas zinātne pēta domāšanas logiku, t. i., pašu domāšanas procesu, kas noris noteiktās formās un pakļauts noteiktiem likumiem. Tā pēta cilvēka domāšanu, taču atšķirībā no citām zinātnēm, kas arī pēta cilvēka domāšanu savā noteiktā aspektā (piem. psiholoģija, kibernetika, pedagoģija utt.), loģika pēta abstraktu1 domāšanu kā apkārtējās pasaules izziņas līdzekli; tā izpēta cilvēka domāšanas likumus, formas un paņēmienus, kuru ievērošana ir īstenības izziņas nepieciešams priekšnoteikums.
Jautājumi, kas saistīti ar īstenības izziņu, ar izziņas nosacījumiem un līdzekļiem, ir ļoti svarīgi filozofijas jautājumi. Izziņa kalpo praktiskiem mērķiem.…
