Šajā rakstudarbā es pieskāros trim draudzības vai pareizāk būtu teikt – attiecību – dinamikas modeļiem Fjodora Dostojevska romānā „Noziegums un sods”. Raskoļņikova un Soņas attiecības, kas veidojas kā funkcionāla līdzatkarība, pāraug draudzībā, kas abus varoņus stiprina un paceļ augstākā cilvēciskuma līmenī. Marmeladova un Katerinas Ivanovnas uz kailo izdzīvošanu balstītās attiecības abus neizbēgami iztukšo un galu galā iznīcina. Lužina un Avdotjas Romanovnas attiecības nav nekas cits kā cīņa par dominanci, kurā uzvar morāli skaidrā, drosmīgā Duņa, izstumjot no „spēles” zemisko un būtībā gļēvo shēmotāju Lužinu. Bet kopumā attiecību modeļi apliecina ievadā izteikto tēzi. Mūsdienu draudzības ir tik daudzveidīgas, jo kādreizējā vienkāršā pasaule vairs nepastāv. Attiecību dažāduma dēļ sabiedrība ir kļuvusi ļoti sarežģīta, bet sabiedrības attīstības dēļ attiecības arī tādas ir kļuvušas. Dostajevskis romānā uzsver attiecību colorīta daudzveidību un ar to atbild uz jautājumu. …
