Informācijas zinātni (IZ) radīja 20.gs. 50. gados pieaugošā interese par informācijas tehnoloģijām un tajās iesaistītajām informācijas sistēmām. Šo starpdisciplīnu dzīvē ieviesa ASV Dokumentu un Komunikācijas centrs, kas vadīja bibliogrāfisko informācijas sistēmu izpētes procesu, īpaši uz datorsistēmām bāzētos variantus. Sākotnēji IZ mērķis bija darboties šajās jomās, bet mūsdienās, kad jēdziens ir krietni paplašinājies, mērķis ir darboties kā ļoti daudzu zinātņu starpdisciplīnai, vienojošam, koordinējošam, organizējošam starpposmam. Mērķis ir atvieglināt un padarīt maksimāli efektīvu visu līmeņu informācijas un lietotāju komunikāciju, tādējādi veidojot informācijas sabiedrību.
IZ objekts ir informācija, informācijas pārraide sabiedrībā, informācijas sniegšana lietotājiem; sociālās komunikācijas. Priekšmeti - informacionālās apkalpošanas likumsakarības.
Informācijas tehnoloģiju loma IZ attīstībā bija un ir vistiešākā. IZ radās kā bibliogrāfijas kontroles nenumurējama automatizācija, ilgstoši darbojās bibliogrāfijas informācijas sistēmas jomā, detalizēja datorbāzes dažādību. Mūsdienās informācijas tehnoloģiju ietekmē IZ izpētes jautājumu loks jūtami paplašinās. Piemēram, daudzi informacionālie procesi kļuvuši ļoti cieši saistīti ar informācijas tehnoloģijām, to procesiem. Tā ir atsevišķa IZ darbības joma, kas pēta metodes un tehnoloģiju, kas var uzlabot informācijas kvalitāti un informācijas pārraides procesus informācijas sistēmās.…
