Pirmie priekšstati par psihi bija animistiski. Animisms katram priekšmetam piedēvē dvēseli tajā tika meklēti parādību un kustības attīstības cēloņi. Šāds uzskats izveidojās pirmatnējā iekārtā vēl pirms zinātnes rašanās.
Filozofiskie uzskati par psihi zinātnē veidoja hilozoisma koncepciju, kura psihi piedēvēja visai matērijai. Psihes izpratnē hilozoisms noturējās līdz pat XIX gs. vidum.
Turpmāk psiholoģijas zināšanas attīstījās, sašaurinot to parādību loku, kam piemīt psihe. Izcilais sengrieķu zinātnieks Aristotelis (384. – 322. g.p.m.ē.) par psihiskiem uzskatīja visus organiskos procesus. Viņš izšķīra augu, dzīvnieku un apzinīgo dvēseli.
Jau senās Grieķijas filozofijā izveidojās divi skaidri izteikti diametrāli pretēji uzskati par psihi: materiālistiskais un ideālistiskais – ‘’Demokrīta un Platona līnijas’’.…
