Bija drēgns rudens vakars, ārā lija lietus, un es biju apkrauta ar kārtējo mājasdarbu kaudzi. Man vēl negribējās nodoties mājasdarbiem, tāpēc aizgāju paskatīties, ko citi dara. Onkulis sēdēja viesistabā pie kamīna, dziļi iegrimis grāmatā par 1991.gada barikādēm. Negribēdama traucēt onkuli, pie sevis prātoju, kāpēc gan viņš lasītu grāmatu par to, ko viņš ir pats pieredzējis. Pēkšņas intereses dzīta, es viņam pajautāju: ,,Onkuli, kas un kā īsti notika 1991.gada barikādēs?’’…
