Pusaudzim ir jādod brīvība, tomēr «ar vienu aci» viņš jākontrolē. Ieteicams ir norunāt likumus – lai tie ir tikai daži, toties tādi, kas nav apspriežami. Tās ir zināmā mērā robežas, kas palīdzēs pusaudzim neapjukt. Šajā gadījumā skolotājam vajadzētu sadarboties ar meitenes vecākiem. Iespējams, vecāki šai meitenei nepievērš nekādu uzmanību, neizstrādā nekādus noteikumus, mājās valda visatļautība. Vecākiem mājās vajadzētu izstrādāt noteikumus, piemēram, katru dienu no pulksten tikiem līdz tikiem vai uzreiz pēc pārnākšanas tu mācies, bet pēc tam vari nodarboties ar sev tīkamām lietām, savukārt mēs tevi šajā laikā par mācībām vairs nebakstīsim. Arī pārējiem ģimenes locekļiem šis mācību laiks ir jārespektē – nedrīkst mācīšanās vidū pasaukt pusaudzi palīgā traukus mazgāt vai pārrunāt paredzamo ciemošanos pie tantes – likumi jāievēro visiem.
Vajadzētu atcerēties, ka pusaudži vēlas, lai skolotāji izturētos pret viņiem “kā līdzīgs pret līdzīgu”. Skolotājiem, kuriem tas izdodas, kuriem piemīt humora izjūta, pacietība, autoritāte, stingrība un taisnīguma izjūta, parasti nav problēmu saskarsmē ar pusaudžiem, ja tās arī parādās, tad viņi prot konfliktu nevis padziļināt, bet samazināt.
…
