Ž.P.Sartra darbs „Nelabums” pirmoreiz ir izdots 1938. g. Parīzē. Orģinālvalodā nosaukums ir „La nausėe”. Šis ir pirmais viņa izdotais romāns, kurš paradara tā sarakstītāju slavenu.
Grāmata tapusi, kamēr Sartrs strādāja par pasniedzēju Havrā un tās darbība risinās Havrai visai līdzīgā ostas pilsētiņā.
Darba galvenais varonis ir Antuāns Rokantēns, kurš turpina savas ikdienišķās gaitas un aizvien vairāk viņu pārņem psiholoģisks nelabums, absurda viņam šķiet gan apkārtējo rosība, gan paša vientuļā eksistence. Bet caur Rokantēnu paustās Sartra idejas tiks aplūkotas nedaudz vēlāk.
Grāmata veidota pēc dienasgrāmatas principa, tomēr tās autors neapraksta ikdienas notikumus. Viņš apraksta savas izjūtas, domas un pārdomas par dažādiem notikumiem, kas ar viņu atgadījušies. Viņš gremdējas atmiņās, pārdomādams notikušo, meklēdams jēgu un nozīmi, kā arī cīnīdamies ar pieaugošo nelabumu.
Grāatas galvenais varonis ir vēsturnieks (vai vismaz nodarbojas ar vēsturi). Interesanti, ka viņš vairākkārt nonāk pie interesanta secinājuma par vēsturi - nevajag pārāk daudz domāt par vēstures svarīgumu, citādi var rasties riebums pret to . Paradoksāli, bet Ž.P.Sartra prāt sanāk, ka vēsturnieks nodarbojamies ar kaut ko tādu kā nav. „(..) pagātnes nav (..)” .
Kādā grāmatas recenzijā šīs romāns aprakstīts šādi: „"Nelabuma" galvenais varonis raksta dienasgrāmatu, lai caur savām ikdienišķajām izjūtām aizraktos līdz to būtībai. Tās ir gandrīz kā sarunas ar savu pastāvēšanu.…
