Lielākoties garīgi slimu cilvēku eitanāziju noraida, jo 20.gs pirmajā pusē terminu „eitanāzija” lietoja ncistiskajā Vācijā, kā nederīgo cilvēku iznīcināšanas apzīmējumu. Es domāju, ka tās ir divas atšķirīgas lietas, nacisti iznīcināja vienu rasi, kas nebija nedz garīgi slima, nedz neārstējami slima, bet eitanāzija tiek lietota tikai gadījumos, ja cilvēks cieš fiziskas mokas.
Garīgi slimu cilvēku eitanāziju visticamāk neattaisnos un droši vien tas arī pašlaik nav nepieciešams, jo šie cilvēki ir „drošās” vietā – psihiatriskajās klīnikās un īsti nevar pierādīt, ka viņi tur ciestu mokas. Cīnās par eitanāzijas legalizēšanu slimnīcās ārsta uzraudzībā, jeb ārsta izpildījumā. Vēl viens iemesls kāpēc, tā netiek legalizēta ir apsvērums, kādu iespaidu eitanāzijas izpilde atstāj uz pašu ārstu. Daudz ārsti un vispār cilvēki parasti neizvēlētos uzkraut sev uz pleciem šādu atbildību, lai arī tas tiešām atvieglotu pacienta nāvi.
…
