Pedagoģijā sadarbība, darbošanās kopā, lai sasniegtu labākus mācību rezultātus, ir sen pazīstams jēdziens. Sadarbība nav iespējama bez tās komponentiem – diviem vai vairākiem sadarbības subjektiem un sadarbības priekšmeta. To savstarpējo attiecību raksturs parādās sadarbības procesā.
Sadarbību lietderīgi aplūkot divējādi:
a)būtiskos sadarbības komponentus un to attiecības, kas veidojas atšķirīgos pēc sabiedrisko sakaru plašuma līmeņos vairāku ārējo faktoru ietekmē un nosaka sadarbības veidu;
b)tās pedagoģisko vērtību – mērķu kopību vai atbilstību, līdzekļu saskaņotu izvēli, rezultāta novērtēšanas kritēriju saskaņotību – subjektu savstarpējo bagātināšanos sadarbības procesā, kas nosaka sadarbības produktivitāti.
Darbības priekšmeta vienojošā funkcija un mērķtiecība nosaka divu vai vairāku tās subjektu sadarbības saturu, bet pati sadarbība par faktu kļūst tad, kad subjekti savu individuālo īpašību dēļ nonāk savstarpējas nepieciešamības attiecībās, viņu darbība kļūst savstarpēji nosacīta, bet rezultāts atkarīgs no katra subjekta darbības un sadarbības kvalitātes. Būtībā sadarbības pamatā ir tās pašas vispārpedagoģiskās likumības (6,128). Pedagoģiskās sadarbības mērķis (priekšmets) ir skolēna vispusīga attīstība. …
