Fovistu triepiens ir biezāks, platāks, veidojas lielāki tīras krāsas laukumi; līnijas, ja tās tiek izmantotas, ir biezas, pagarinātas krāsu joslas. Krāsu laukumu robežas un kontūras ir ģeometriski pareizas un stingras, pagarinātie triepieni parasti ir nelīdzeni, brīvi, tie veido neregulāras formas un krāsu zonas. Fovisti atsakās no klasiskās perspektīvas un dod priekšroku kompozīcijām, kas izceļ gleznas plakano virsmu. Atteikšanās no gaismēnām, ļauj padarīt gleznas spilgtas un emocionāli spēcīgas Fovistu darbos kontrastē pasteļtoņi un smagnējās krāsas. Tās darinātas eļļas tehnikā uz audekla, un to izmēri ir pieticīgi. Fovisti glezno galvenokārt Dienvidfrancijas, Normandijas (Havras) Londonas un Parīzes apkārtnēs, īpaši Šatū ainavas. Fovistu ikonogrāfijā iekļaujas arī portreti. Tie bieži aprobežojas tikai ar sejas vai pus figūras attēlošanu realitāti neimitējošās krāsās.…
