-
Vasilijs Kandinskis
New
Vasilijs Kandinskis ir viena no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta sākuma mākslas vēsturē, jo viņa darbība saistīta ar radikālu priekšstata maiņu par to, kas vispār var būt glezniecības saturs. Daudzus gadsimtus Eiropas mākslā dominēja pārliecība, ka glezniecības galvenais uzdevums ir attēlot cilvēkus, priekšmetus, ainavas, vēsturiskus vai reliģiskus notikumus, un pat tad, kad mākslinieki sāka arvien brīvāk izmantot krāsu un gaismēnu, gleznas centrā parasti saglabājās atpazīstams objekts. Kandinskis viens no pirmajiem konsekventi aizstāvēja domu, ka glezniecība var kļūt neatkarīga no ārējās pasaules tiešas atdarināšanas un ka tās galvenais saturs var būt pašas krāsas, formas, līnijas, ritmi un to radītā emocionālā iedarbība. MoMA Kandinski raksturo kā centrālu figūru pārejā uz abstrakciju pirms Pirmā pasaules kara, savukārt Gugenheima muzejs viņu sauc par vienu no abstraktās mākslas pionieriem un ievērojamu estētikas teorētiķi.…
Šajā darbā plaši aplūkota Vasilija Kandinska dzīve, mākslinieciskā attīstība un teorētiskie uzskati, īpašu uzmanību pievēršot viņa pārejai no figuratīvas glezniecības uz abstrakciju, krāsas un formas psiholoģiskajai nozīmei, saiknei starp vizuālo mākslu un mūziku, “iekšējās nepieciešamības” principam, mākslinieka darbībai grupā “Der Blaue Reiter” un Bauhaus skolā, kā arī nozīmīgāko darbu formālajai un saturiskajai analīzei. Darba mērķis ir parādīt Kandinski ne tikai kā vienu no abstraktās mākslas pionieriem, bet arī kā teorētiķi, kurš centās izveidot sistemātisku vizuālās valodas izpratni un pierādīt, ka krāsa, līnija, punkts, plakne, ritms un kompozīcija spēj patstāvīgi izraisīt emocionālu un garīgu pārdzīvojumu arī tad, ja gleznā nav skaidri atpazīstama priekšmeta.
